Šķidrs, zaigojošs mirdzums aiz redakcijas klusuma — melnbalta redakcijas galerija, kas peld uz izkusušas gaismas

Monopo Saigon darbojas radikālā monohromā disciplīnā: tīra melnbalta krāsa ar smalkiem pelēkiem toņiem, kas aptīta ar masīvu Roobert fontu, kas, šķiet, elpo uz audekliem, kas aptver visu lapas platumu. Raksturīgais kontrasts slēpjas stingrajā redakcionālajā atturībā (asi navigācijas un teksta saišu leņķi, bagātīga balta telpa, ritms, kas balstīts uz 4 pikseļiem) un vienā izteiksmīgā žestā — 75 pikseļu rādiusa pogas, kas peld kā šķidrums virs attēliem. Galvenie dizaina elementi sliecas uz zaigojošu, plūstošu hromatisku atmosfēru (zaļie toņi izgaist līdz dzintara krāsai un pēc tam līdz tumši bordo krāsai), savukārt pati saskarne nekad neiegūst nevienu nokrāsu, radot sajūtu, ka melnbalta redakcionālā galerija peld virs šķidras gaismas upes. Burtveidols nosaka toni: 300 rindu biezums ar 78 pikseļiem čukst, 400 rindu biezums ar 225 pikseļiem aizpilda skatlogu, un 400 rindu biezums ar 11 pikseļiem pārliecinoši un minimāli nosaka visu pārējo. Kustība ir izteiksmīga, tomēr pacietīga — kubiskā bezjē (0,19, 1, 0,22, 1) izlīdzināšanas līknes, kas stiepjas līdz 1,25 s, pārveido pārejas, ļaujot elementiem slīdēt, nevis pēkšņi apstāties.

Izkārtojums ir centrēts maksimālajā platumā 1078 pikseļi, ar tumšām uzplaiksnījuma sadaļām, kas aptver visu lapas platumu un sniedzas ārpus konteinera. Uzplaiksnījuma sadaļa aizņem visu skata logu: virs mirdzoša multivides satura atrodas centrēts, monumentāls nosaukums (neierobežots, bez ierobežojumiem), augšpusē peld minimālistiska navigācija, un apakšējā kreisajā stūrī atrodas viena rotējoša ikona. Pamatteksta sadaļas seko plašam redakcionālajam ritmam — lielas 46 pikseļu atstarpes starp sadaļām rada elpu starp blokiem, pārmaiņus baltas un tumšas (melnas ar baltu fontu) svītras. Satura izkārtojums ir asimetrisks: dominē pārmaiņus teksts kreisajā pusē/attēls labajā pusē un attēls kreisajā pusē/teksts labajā pusē, bez centrētiem blokiem ārpus uzplaiksnījuma sadaļas. Karšu režģi tiek attēloti kā vienas kolonnas projektu saraksti, nevis vairāku kolonnu saraksti — katrs projekts aizņem visu platumu ar savu attēlu un nosaukumu. Navigācija sastāv no caurspīdīgas augšējās joslas ar logotipu kreisajā pusē, lokalizāciju centrā un izvēlni labajā pusē — nav pastāvīgu krāsu izmaiņu, nav ēnas, tikai neredzama saglabāšanas poga. Lapas apakšdaļā ir kompakts trīs kolonnu adrešu bloks (Tokija, Saigona, Londona) ar diskrētu tekstu. Kopumā tas atbilst digitālā žurnāla redakcijas stilam.

Vizuālie materiāli ir teatrāli un unikāli: galvenajā ekrānā dominē masīva, zaigojoša, plūstoša tekstūra — organiski zaļi toņi, kas izšķīst cauri dzintara un bordo krāsai, līdzīgi kā eļļa uz ūdens vai izkusis stikls. Tas rada iespaidu, ka visu ekrānu aizņem atmosfērisks multivides saturs, iespējams, video vai audekls, kas izveidots ar ēnotājiem, un tiek uztverts kā viens maņu mirklis, nevis atkārtots raksts. Projekta demonstrācijās tiek izmantotas intīmas redakcionālas fotogrāfijas (liela mēroga produktu kadri, reklāmas attēli), kas tiek parādītas bez rāmjiem vai apmalēm — attēls ir saturs. Nav ilustrāciju, nav ikonu, izņemot sīkus lietotāja interfeisa glifus, nav dekoratīvu formu. Ikonogrāfija ir minimāla vai tās nav vispār; rotējoša apļveida teksta ikona kalpo kā vienīgais sistēmas tipogrāfiskais rotājums. Kopējais blīvums: dominē teksts ar vienu vizuālu žestu lielā izmērā, kam seko gari, mierīgi redakcionāli tipogrāfijas un produktu attēlu posmi.